“Eiropas Savienībai ir jānodrošina, lai Eiropas darbaspēka zināšanas, prasmes, kompetence un radošums, jo īpaši tā IKT jomas praktiķi, atbilstu visaugstākajam profesionālajam standartam pasaulē un tiktu pastāvīgi atjaunināti efektīvas mūžizglītības procesā.” – Michel Catinat, Konkurētspējas un rūpniecības jomas IKT nodaļas vadītājs, Uzņēmējdarbības un rūpniecības ģenerāldirektorāts, Eiropas Komisija, 2015. gads.
IKT ir viena no galvenajām nozarēm Eiropā, kas sniedz arvien lielāku ieguldījumu ekonomikas izaugsmē un darbavietu radīšanā attīstītajās ekonomikās. Neraugoties uz to, saskaņā ar E-skill Europe Report (2014), IKT speciālistu trūkums palielinās. Paredzams, ka tuvākajos gados pieprasījums pēc tiem palielināsies. Piemēram, šobrīd lielās starptautiskās bankas atver savas nodaļas Lietuvā un tādējādi palielinās pieprasījums pēc augsti kvalificētiem IKT speciālistiem. Eksperti apgalvo, ka daudzi jaunieši joprojām izvēlas pētījumus, kas atšķiras no IKT. Daži skolu absolventi, kuri nākotnē varētu interesēties par IKT studijām, nestudē ar IKT saistītus priekšmetus, izvēloties dažādu specializāciju skolā. Tiem, kas pabeidz IKT studijas, ir pienācīga kvalifikācija, kurai tomēr vajadzētu būt prasmīgākai. Vidusskolas un augstskolas nodrošina studentiem tikai pamatzināšanas IKT jomā. Ja studenti vēlas strādāt ar konkrētu IKT, viņiem papildus ir jāstudē kompetences attīstības centros. Pašreizējā situācija attaisno daudzdisciplīnu pieeju IKT izglītībai, jaunu mācību programmu izstrādi un iespēju (un nosacījumu) radīšanu, lai iegūtu nepieciešamās prasmes un zināšanu ASAP (piemēram, izmantojot tiešsaistes kursus, mūžizglītības principus utt.). Raugoties no ilgtermiņa perspektīvas, IKT nodaļas būs spiestas pieņemt jaunu pieeju IKT izglītībai, kas varētu palīdzēt samazināt atšķirības un neatbilstības starp darba tirgus vajadzībām un studentu sociālajām vajadzībām (vai cerībām). Saskaņā ar Eiropas skolām (EUN) PRASMES zinātnē, tehnoloģijā, inženierzinātnēs un matemātikā (STEAM) kļūst par arvien svarīgāku daļu mūsdienu zināšanu ekonomikā. Līdz 2020. gadam ir vajadzīgs vēl viens miljons pētnieku, lai nodrošinātu Eiropas izaugsmi. Zinātnes izglītību vairs nevar uzskatīt par tikai elitārām mācībām topošajiem zinātniekiem vai inženieriem. Ir skaidri redzams, ka tikai zinātniski zinoši pilsoņi var pieņemt informētus lēmumus un iesaistīties dialogā par uz zinātni vērstiem sabiedrības jautājumiem. Kā norādīts nesenajā Eiropas Komisijas (EK) ziņojumā “Zinātnes izglītība atbildīgai pilsonībai”, zināšanas par zinātni un par to ir neatņemama sastāvdaļa, lai sagatavotu mūsu iedzīvotājus aktīvi iesaistīties un būt atbildīgiem pilsoņiem, radošiem un inovatīviem, spējīgiem sadarboties un pilnībā apzināties un risināt sarežģītos uzdevumus, ar ko saskaras sabiedrība. Diemžēl saskaņā ar EUN (2016. gads) STEAM trūkums ir sastopams visā Eiropā un attiecas uz gandrīz visām tehniskajām darbavietām, tostarp IKT.
Projekts “FUSE IT” (nākotnes prasmes mārketinga un IKT izglītības jomā) pievēršas izglītības un darba tirgus prasībām attiecībā uz profesionālajām prasmēm un zināšanām studentiem un augstskolu absolventiem (tostarp mūžizglītības pasākumiem).
Projektā tiks analizētas, izstrādātas, izstrādātas un īstenotas aktuālas mācību programmas, e-mācību materiāli, jaukta mācību vide, IKT zināšanu un prasmju pašnovērtējums un zināšanu novērtēšanas sistēmas simulācijas.
Projekta ilgums: 2019. gada 31. oktobris - 2021. gada 31. oktobris
Galvenie intelektuālie rezultāti ir saistīti ar mārketingu un nākotnes kompetencēm, un tie ietvers:
- Vadlīnijas un pētījumu analīze augstākajā izglītībā;
- Mācību programmu izstrāde un lokalizācija;
- Dažādu priekšmetu e-mācību materiāli atsevišķās daļās;
- Simulācijas izglītībai;
- Pašnovērtējuma un zināšanu novērtēšanas sistēma;
- Metodiskie norādījumi
Projekta rezultātā tiks ietekmēts 2 saņēmēju līmeņi. Primārajā mērķa grupā ietilpst:
- Universitātes studenti;
- Pedagogi, universitātes personāls, pieaugušo izglītības centri utt.
- Uzņēmējdarbības sektors
Šī mērķa grupa gūs labumu no projekta, piedaloties apmācībā un zināšanu novērtēšanā, kas uzlabos viņu zināšanas un kompetenci darba tirgū. Mācībspēki un augstskolu darbinieki ir atbildīgi par prasmju uzlabošanu un kvalifikācijas paaugstināšanu. Vidējā mērķa grupa ir augstskolas, kas varētu izmantot projektu rezultātus un īstenot aktualizētu mārketinga studiju programmu un/vai īstenot atsevišķas mārketinga daļas IKT studijās. Kā īstenot projekta rezultātus un citu noderīgu informāciju, tiks aprakstīts īstenošanas mārketinga moduļa īstenošanas metodiskajās vadlīnijās.
Projektā ir iesaistīti 5 partneri no Lietuvas, Latvijas, Rumānijas un Portugāles.
